izgvelzt
izgvelzt -gvelžu, -gvelz, -gvelž, pag. -gvelzu; trans.; sar.; niev.
Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības). Arī izrunāt4, izplatīt tenkas.
PiemēriMaksis paņēmis sandales [fabrikā]? Vai Veide to sacīja nopietni? Muļķības! Kas gadījās uz mēles, to arī izgvelza.
- Maksis paņēmis sandales [fabrikā]? Vai Veide to sacīja nopietni? Muļķības! Kas gadījās uz mēles, to arī izgvelza.
- ..[kareivji] ņirgājās, sieviešu barā glūnēdami, kā dubļu piku pasviezdami turp kādu dzērumā izgvelztu vārdu.
Avoti: 3. sējums