Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izrunāt
izrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
PiemēriIzrunāt vārdu pa zilbēm.
  • Izrunāt vārdu pa zilbēm.
  • Izrunāt teikumu.
  • Mani neviens nav [lasīt] mācījis, es pats. «Em» nav nekāda «emme», bet vienkārši «mm», tāpat «es» nav «esse», bet «ss». Tā tikai viņus arī izrunā un visa skola rokā.
  • Desmit mēnešu vecumā bērns bieži jau izrunā vārdu «mamma».
  • Nevar pagalmā izrunāt skaļāku vārdu, kas neaizskanētu līdz kaimiņu sētām, nevar paspert soli, kas nebūtu redzams.
2.Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
PiemēriKāds neizturams klusums [bērēs]. Bet ir tiesa - Kas palicis, vairs izrunājams nav.
  • Kāds neizturams klusums [bērēs]. Bet ir tiesa - Kas palicis, vairs izrunājams nav.
  • Viņa naids reizēm pārspēj viņa gudrību un savaldīšanos, un tādos brīžos viņš izrunā, ko labāk būtu citā reizē paturējis pie sevis.
  • Taču Jaņuks nekā sakarīga nevar izrunāt. Pārāk dzīvi viņš vēl atceras balto sniega lauku un lielo, melno zvēru, kas no meža puses teciņiem skrien viņam klāt.. Beidzot viņš izdabū: «Vilks! Vilks!»
3.Izteikt, izsacīt (daudz vai visu). Pārrunāt (daudz vai visu).
PiemēriIzdzerts jau kurais «mēriņš»,.. izrunāta jau kurā galda runa par godu Kļavai.
  • Izdzerts jau kurais «mēriņš»,.. izrunāta jau kurā galda runa par godu Kļavai.
  • ..rit izrunāsim visu, kas sakāms.
  • Pēc vakariņām, kad īsumā viss bija izrunāts par notikumiem un pārmaiņām ģimenes dzīvē aizgājušo astoņu gadu laikā, vecais Krūze ar Jāni izgāja apstaigāt Dzērvīšu tīrumus un pļavas.
4.Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
PiemēriPar viņu melsa, ka viņš mākot arī labot pulksteņus.., tikai slēpjot, taču tas nu bija izrunāts, tādus darbus viņš nemācēja..
  • Par viņu melsa, ka viņš mākot arī labot pulksteņus.., tikai slēpjot, taču tas nu bija izrunāts, tādus darbus viņš nemācēja..
  • ..viņa jau guļot un nakts laika manis pie sevis neparko nelaidīšot, jo nezin ko tad ļaudis izrunāšot.
5.novec. Vienoties (par ko), sarunāt.
PiemēriStrautiņš, agri uzcēlies ne visai labā garastāvoklī, padarījis nepieciešamos darbus un tad izrunājis saimniekam atstāt sava vietā Ludi, tūliņ pēc brokastīm devās uz pagastmāju.
  • Strautiņš, agri uzcēlies ne visai labā garastāvoklī, padarījis nepieciešamos darbus un tad izrunājis saimniekam atstāt sava vietā Ludi, tūliņ pēc brokastīm devās uz pagastmāju.
  • Andris jau no Jura dienas ar nāks uz nabagmāju pie manis... Tas jau mums agrāk izrunāts.
Stabili vārdu savienojumiIzrunāt no galvas (arī no prāta).
Avoti: 3. sējums