izrūgt
izrūgt parasti 3. pers., -rūgst, pag. -rūga; intrans.
1.Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriKamēr mīkla izrūgst, paiet vairāk nekā piecas stundas..
1.1.Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
PiemēriSvaigi kūtsmēsli ar nezāļu sēklām ievērojami bagātāki par izrūgušiem.
2.Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
PiemēriCeļi, vai lielie, vai mazie, visi izrūguši, dubļaini un grumbaini. Pabraukšana pa tādiem grūta un nemīlīga.
2.1.Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
PiemēriPavasaros un rudens šķīdoņos, kad izrūgst glīzda un brūni melnā kūdra.., pa Latgales lauku ceļu dosies tikai neprātīgs vai varas dzīts cilvēks.
Avoti: 3. sējums