izrušināt
izrušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rušinot viscaur uzirdināt (augsni). Rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
PiemēriRindstarpas jau izrušināja, bet atlikušās nezāles vajadzēja ravēt rokām.
1.1.Rušinot izjaukt, izkliedēt.
PiemēriIzrušināt pelnus.
1.2.Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
PiemēriIzrušināt krāsni.
2.Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri«Kādēļ [kartupeļus rok] ar dakšām?» vaicāju. - «Kaut kā taču tie no zemes jāizrušina!»
3.Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
Piemēri..vajadzēja.. ar.. grābekļveida irdinātājiem izrušināt ligzdiņas.
Avoti: 3. sējums