izrūsēt
izrūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses).
PiemēriIzrūsējis spainis.
- Izrūsējis spainis.
- Izrūsējusi vanna.
1.1.Sarūsēt.
PiemēriSākumā.. rodas maza sūce, skārda jumts kādā vietā izrūsē, piemēram, šuvēs vai gar dzegām.
- Sākumā.. rodas maza sūce, skārda jumts kādā vietā izrūsē, piemēram, šuvēs vai gar dzegām.
- Celtne ir nolaista, naglas izrūsējušas.
Avoti: 3. sējums