sarūsēt
sarūsēt parasti 3. pers., -rūsē, arī -rūs, pag. -rūsēja (retāk -rūsa, 1. konj.); intrans.
Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu. Rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
PiemēriSarūsējusi nagla.
Avoti: 7-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi