noderēt2
noderēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; trans.; novec.
1.Nolīgt (kādu) darbam.
PiemēriKad Jānim apritēja septiņi gadi, māte viņu noderēja par cūku ganu pie Ķīša mājas saimnieka..
- Kad Jānim apritēja septiņi gadi, māte viņu noderēja par cūku ganu pie Ķīša mājas saimnieka..
- Vai jūs savu puiku jau esat kur noderējuši?
1.1.Līgstot norunāt (piemēram, ka izpildīs kādas prasības, ievēros kādu termiņu).
PiemēriTiklīdz puisēns jau tiktāl [tiktāl] bija paaudzies, ka varēja derēt par cūkganu, māte to nodeva pie saimnieka, noderēdama arī sev turpat kādu kaktiņu, kur nomesties.
- Tiklīdz puisēns jau tiktāl [tiktāl] bija paaudzies, ka varēja derēt par cūkganu, māte to nodeva pie saimnieka, noderēdama arī sev turpat kādu kaktiņu, kur nomesties.
- Tu viņam atlaidi no noderētā laika.
1.2.intrans. Nolīgt darbā (pie darba devēja).
PiemēriPar gada puisi viņš nebija ne pie viena noderējis, strādāja nedēļām te pie viena, te pie otra saimnieka..
- Par gada puisi viņš nebija ne pie viena noderējis, strādāja nedēļām te pie viena, te pie otra saimnieka..
2.Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
PiemēriKaukēns: Vai nebūtu labāk, ka tāpat kā vīri sadodaties rokas un noderētu mieru!
- Kaukēns: Vai nebūtu labāk, ka tāpat kā vīri sadodaties rokas un noderētu mieru!
Avoti: 5. sējums