pakliegt
pakliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu.
1.intrans. Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) – par cilvēku.
PiemēriPakliegt kādu brīdi aiz sāpēm.
- Pakliegt kādu brīdi aiz sāpēm.
- Tikai Ojārs izslienas un pēkšņi pakliedz pretim: «A-ū-ū!»
- Es, atvērusi logu, pakliedzu, un viss noklusa.
1.1.Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
PiemēriBērns brītiņu pakliedza, tad apklusa.
- Bērns brītiņu pakliedza, tad apklusa.
2.trans. Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
PiemēriUn tad viņa bij pakliegusi Laurai: skrej, meitiņ, sauc meitas, pasauc puisiešus no lauka.
- Un tad viņa bij pakliegusi Laurai: skrej, meitiņ, sauc meitas, pasauc puisiešus no lauka.
2.1.intrans.
PiemēriLietus un vējš dzēsa visas pēdas. Feldfēbelis Folbergs pakliedza, padraudēja, bet galu galā norima un aizmirsa šo gadījumu.
- Lietus un vējš dzēsa visas pēdas. Feldfēbelis Folbergs pakliedza, padraudēja, bet galu galā norima un aizmirsa šo gadījumu.
2.2.Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
Piemēri..no aptiekas iekšējām telpām.. kāda balss pakliedza Almu pie telefona..
- ..no aptiekas iekšējām telpām.. kāda balss pakliedza Almu pie telefona..
- «Neron!» Aigars pakliedz pāri žogam, bet suns nepievērš viņam ne mazāko uzmanību, nepaluncina asti, nepaslien ausi..
3.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
PiemēriPūce mežā brītiņu pakliedza, tad apklusa.
- Pūce mežā brītiņu pakliedza, tad apklusa.
- Pakliegdamas zosis skrēja No dūņaina [dūņaina] ezeriņa..
4.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kliegt.
PiemēriAiz bailēm pat pakliegt nevar.
- Aiz bailēm pat pakliegt nevar.
- Es raudāju, es gribēju kliegt, bet pakliegt nevarēju..
- ..pat pakliegt viņa neesot jaudājusi, balss gluži kā iesaluši un iesprūduši rīklē..
- «Nedrīkst! Nedrīkst!» es kliedzu, bet vējš pūš mutē. Ne pakliegt, ne paskriet.
Avoti: 6-1. sējums