paklīst
paklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
PiemēriPūlis nemanot paklīst.
1.1.Tikt izplatītam (piemēram, par tekstu).
PiemēriAvīzes [1905. gadā] pilnas aizmaskotiem rakstiem un ziņojumiem... Paklīst drukātas lapiņas ar uzsaukumiem.
2.parasti 3. pers. Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.). Izklīst (4).
Piemēri..kad paklīst migla, kapteiņa asā acs ierauga starp diviem promejošiem tvaikoņiem tikko saredzamu, kustošu punktu.
3.parasti 3. pers. Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
PiemēriNo paša rīta cehā valdīja neparasts satraukums... Starp strādniekiem tūlīt paklīda valodas, ka notiks kaut kas svarīgs.
4.Noklīst, nomaldīties.
Piemēri..meklēdams pats bij paklīdis..
4.1.sar. Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast. Pazust.
Piemēri«..glabā labi visas lietiņas un drēbes, ka lai nepaklīst,.. nebūs vis vairs manis, kas gādā.»
5.parasti divd. formā: paklīdis Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
Piemēri..dažas no tādām paklīdušām meitām, kas pārdevušās un tādējādi arī tikušas pie bagātības, galu galā dažreiz arī noprecē cienītus vīrus..
6.reti Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa). Arī paklaiņot.
Avoti: 6-1. sējums