pakliegt
pakliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu.
1.intrans. Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) — par cilvēku.
PiemēriPakliegt kādu brīdi aiz sāpēm.
1.1.Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
PiemēriBērns brītiņu pakliedza, tad apklusa.
2.trans. Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
PiemēriUn tad viņa bij pakliegusi Laurai: skrej, meitiņ, sauc meitas, pasauc puisiešus no lauka.
2.1.intrans.
PiemēriLietus un vējš dzēsa visas pēdas. Feldfēbelis Folbergs pakliedza, padraudēja, bet galu galā norima un aizmirsa šo gadījumu.
2.2.Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
Piemēri..no aptiekas iekšējām telpām.. kāda balss pakliedza Almu pie telefona..
3.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
PiemēriPūce mežā brītiņu pakliedza, tad apklusa.
4.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) kliegt.
PiemēriAiz bailēm pat pakliegt nevar.
Avoti: 6-1. sējums