paklīdenis
paklīdenis -ņa, v.
paklīdene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
Piemēri«Tu jau arī laikam sāc tās paklīdeņu gaitas. Nekas labs arī no tevis nav gaidāms.»
Avoti: 6-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis