Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paklēte
paklēte -es, dsk. ģen. -šu, s.
paklēts -klēts, dsk. ģen. -klēšu, s.; retāk
Vieta zem klēts. Pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
Piemēri..klētiņa bija piekalnē. Šovasar bij pārmērīgi lijis. Ūdens, no kalna tecēdams, saskrēja paklētē.
Avoti: 6-1. sējums