joks
joks -a, v.
1.Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Piemēri..humoram jāieņem liela vieta cilvēka dzīvē. Bez joka, bez smiekliem nevar dzīvot!
- ..humoram jāieņem liela vieta cilvēka dzīvē. Bez joka, bez smiekliem nevar dzīvot!
- Apciemojot slimo tēvu, Roberts vienmēr ņēma līdzi arī [suni] Filo.. un lika nodemonstrēt Mārtiņa Kļavas priekšā visādus numurus: šķaudīties, sēdēt uz pakaļkājām, turēt papirosu zobos.. Taču visi šie joki nespēja sasmīdināt veco Kļavu..
- «Rau, taisni pretī Stūra krogs. Nudien, joka dēļ ieiesim, tā sakot, uz šķiršanos.»
- Arī man prāts nesās uz jokiem un smiekliem, jo sirdī vēl viļņot viļņoja prieks..
- Blaumanis pats vairākkārt uzsvēris, ka viņš savas joku lugas rakstījis ļaužu smīdināšanai.
Stabili vārdu savienojumiDzīt (arī triekt, plēst) jokus.
- Dzīt (arī triekt, plēst) jokus idioma — sar. Jokot, jokoties.
- Joka pēc (arī dēļ) — Prieka pēc, lai izklaidētos.
- Joku luga — novec. Komēdija.
- Prāts nesas uz jokiem — Patīk, arī gribas jokot.
- Taisīt jokus idioma — sar. Ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
1.1.Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
PiemēriViņa.. paskatījās viņā kā šaubīdamās, vai tas nav joks. Bet, pārliecinājusies, ka Juris runā nopietni, nekļuva priecīgāka..
- Viņa.. paskatījās viņā kā šaubīdamās, vai tas nav joks. Bet, pārliecinājusies, ka Juris runā nopietni, nekļuva priecīgāka..
- «Palīdziet glābt viņa dzīvību,» Gārša vienkārši teica. «Es - dakterim?» Vagulim tas šķita joks.
- Jods no viņas var saprast, vai tas pēdējais vārds tika pateikts nopietni vai pa jokam..
- «Tās ir šausmas, dabūt tik ideālu sievu,» viņš kādreiz teica darbabiedram, pa jokam, protams..
Stabili vārdu savienojumiPa jokam.
- Pa jokam — Nenopietni, jokojot.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu). Nav (nekāds) joks (arī joka lieta).
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) — Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
- Nav (nekāds) joks (arī joka lieta) — Saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
Avoti: 4. sējums