jokot
jokot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus. Jokoties.
Piemēri..visi jautri, priecīgi.., joko, mēļo un triec uz nebēdu.
1.1.Runāt, izturēties nenopietni.
Piemēri«Kur jūs liksit tik daudz naudas,» es jokoju, bet viņš nopietni atbildēja: «Vai tad naudas kādreiz var būt par daudz?»
1.2.Zoboties, arī smieties (par kādu).
Piemēri«Valdi! Valdi! Nu gan vienreiz atradu!» - «Ko tad tu atradi - atkal kādu sarūsējušu naglu, vai?» Valdis jokoja.
Avoti: 4. sējums