Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā idioma
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā
Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
PiemēriŠis cilvēks bija pārāk nopietns, lai tāpat vien pamelstu. Viņš bija stiprs, un viņa lielās rokas nekāda smaguma nebijās. Tādi vīri vārdus nelaiž pa vējam.
- Šis cilvēks bija pārāk nopietns, lai tāpat vien pamelstu. Viņš bija stiprs, un viņa lielās rokas nekāda smaguma nebijās. Tādi vīri vārdus nelaiž pa vējam.
- ..viņa balsī vairs nebija tās niknās ziņkāres un tās ugunīgās pretestības kā nesen; likās, viņš bija apnicis šķiest savus padomus un vārdus vējā.
- «Tādus vārdus, Lisij, ar vieglu roku vējos nemētā! Apvainot otru cilvēku nav grūta lieta, bet pamēģini vēlāk pāridarījumu izlīdzināt.»
- Andžus nemēdz vārdus vējā svaidīt.