vējš
vējš -a, v.
1.Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
PiemēriLēns vējš.
- Lēns vējš.
- Viegls vējš.
- Mērens vējš.
- Stiprs vējš.
- Brāzmains vējš.
- Vēja ātrums.
- Vēja virziens.
- Ziemeļu vējš.
- Austrumu vējš.
- Auksts vējš.
- Dzestrs vējš.
- Silts vējš.
- Svelmains vējš.
- Sauss vējš.
- Skaudrs vējš.
- Vēja enerģija.
- Vēja darbība.
- Vēja pūsma.
- Vēja vēdas.
- Vējā lokās koki.
- Uzpūš vējš.
- Vēja motors.
- Vēja ģenerators.
- ..ass vējš pūta, un jūra kauca un krāca visapkārt.
- ..laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti..
- Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja..
- Mežu galos jau šūpojās vēlie rudens vēji. Dažu dienu tie aurodami atsauca tumšus padebešus..
- Diāna: Vējš plosa un rausta, no augšas brīžiem sniegs kopā ar lietu nāk virsū!
- pārn. Cauri tumsai, auļos triekdamies, Brāžas vēja zirgi visu nakti - Auļo nedzirdamu soļu takti. Nesazviegdamies.
- pārn. Kādā virzienā pūš modes vēji, tā arī dziļā vienprātībā visi raksta.
- Cauri gravai izskrien zema vēja pūta..
- ..masta galā uzstādītais, sarūsējušais vēja rādītājs ar sudmaliņu spārniem un debesu pušu apzīmējumiem klabēja vējos dienu un nakti..
- Aleksandra: Jums taču ir žakete, Oliver? - Olivers: Tikai vēja jaka. Diezgan paveca.
- Piecēlies viņš apņēmīgi saraustīja vēja blūzi un noņēma mugursomu.
- Mašīnas motors monotoni dūca... Ilga sēdēja tēvam blakus un domīgi skatījās vēja stiklā.
- Virs lielās akmens kūts jumta pacēlās vēja rotora masts. Platie spārni rīta vējā ātri griezās, sūknēdami ūdeni kūts vajadzībām.
- Ar vienu un to pašu enerģijas patēriņu putni pa vējam var lidot daudz ātrāk nekā pret vēju..
- Uz miesas vēl sajuzdams ūdeņu sālītās plaukstas, es eju ar kailām krūtīm pret vēju, kas plīvo un plandās ap mani kā neredzams mētelis.
- «Tu uzmanies, ja viņš skrien tev pakaļ tikai tava skaistā purniņa dēļ, - tad pasaki viņam jau laikus, ka nav vērts, tev vēja grābšļi nav vajadzīgi.»
- Plankumu skaitam palielinoties, Saules vainags kļūst karstāks, straujāk sāk pūst Saules vējš, no plankumu apgabaliem sprādzienveidīgi tiek izsviesta plazma..
Stabili vārdu savienojumi
- (Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem idioma — Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā idioma — Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) idioma — sar. Veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).
- (Kurss) pie vēja jūrn. — Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
- (Kurss) pret vēju jūrn. — Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
- (Pa)laist vējā (arī pa vējam) idioma — 1. (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.2. Neizmantot (iespēju, stāvokli).3. Neievērot (teikto).
- Aiziet vējā idioma — Aiziet zudumā.
- Aizlaist vējā (arī pa vējam) idioma — Izputināt, izšķērdēt.
- Bada vējš sar. — Ziemeļaustrumu vējš.
- Ceļa vējš — Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
- Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā idioma — Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izputēt (retāk aizputēt) vējā idioma — Neizdoties, nepiepildīties.
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā idioma — Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
- Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem idioma — 1. Ļoti ātri (virzīties).2. Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
- Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts idioma — Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā vēja (arī velna) plēsts idioma — sar. Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā vēja nests idioma — Ļoti ātri (parasti skriet).
- Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) idioma — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- Ķert (tukšu) vēju idioma — Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! — Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Pa vējam — Vēja virzienā.
- Pret vēju — Virzienā pret vēju.
- Saules vējš astr. — Pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.
- Septiņi vēji galvā (kādam) idioma — sar. Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Skrien kā vējš — Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Vakara vējš — Vakarvējš.
- Valdošais vējš — Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- Vēja auza — Vējauza.
- Vēja ātrumā — Ļoti ātri.
- Vēja bakas — Vējbakas.
- Vēja blūze — Vējablūze.
- Vēja grābslis sar. — Vējagrābslis, vējgrābslis.
- Vēja griķis — Vējgriķis.
- Vēja jaka — Vējjaka.
- Vēja pilns idioma — Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- Vēja pūta — Vēja pūsma.
- Vēja rats — Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
- Vēja rādītājs — Vējrādis.
- Vēja rotors — Rotors vēja enerģijas uztveršanai.
- Vēja slota idioma — 1.sar.; niev. Ātra, straujas dabas sieviete.2. Vieglprātīga, arī izklaidīga sieviete.
- Vēja stikls — Vējstikls.
- Vēja suns — Vējasuns. Kurts.
- Vēja zieds — Neauglīgs zieds.
- Vēja zieds idioma — Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem idioma — Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu idioma — sar. Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) idioma — Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
- Vējš velk — Saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
- Vēju roze meteorol. — Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
1.1.ģen.: vēja, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
PiemēriVēja nogulumi.
- Vēja nogulumi.
- Vēja ieži.
- Vēja korozija.
- Vēja erozija ir lauksaimniekiem pazīstama parādība..
1.2.lok.: vējā, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.
PiemēriDraudzība ir vējā.
- Draudzība ir vējā.
- Jautrība vējā.
- Atgriežos pat nedaudz pacilāts, bet - še tev! - labā oma vējā. Induļa nav.
- Mare: Ildzei var daudz ko iestāstīt. Viņa pievienojas. Bet, tiklīdz satiekas ar Leofroldu, viss vējā. Leofrolds dara ar viņu, ko grib.
- Kam brandvīns galvā, tam prātiņš vējā.
1.3.parasti dsk.; pārn. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
PiemēriRadoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem.
- Radoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem.
- Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas tēlotājas mākslas dzīvē jūtamas jaunu vēju pūsmas.
Stabili vārdu savienojumiDabūt vēju. No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš. Sadot vēju (arī brāzienu).
- Dabūt vēju — sar. Dabūt bargu rājienu, kritiku.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš — Saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Sadot vēju (arī brāzienu) — sar. Bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Avoti: 8. sējums