Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šaut
šaut šauju, šauj, šauj, pag. šāvu.
1.intrans. Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
PiemēriŠaut ar bisi.
  • Šaut ar bisi.
  • Šaut no lielgabala.
  • Šaut ar smalkām skrotīm.
  • Šaut īsām kārtām.
  • Šaut gaisā.
  • ..parādās salīkuši stāvi, diebdami uz lauka vidus pusi. «Uguni!» sauc Spandegs, bet mēs jau esam sākuši bez komandas šaut. Četri augumi saļimst..
  • Lai varētu trāpīgi šaut, medniekam jāieņem ērta stāja. Bise jātur brīvi, bet pietiekami stingri..
  • ..klusumu pārtrauca neganta ložmetēju un automātu uguns. Šāva no upes pretējā krasta.
  • Mīnmetēji līdz pat vēlai naktij Nepārtraukti šāva, ārdot zemi..
  • pārn. Longins: Franču šampanietis reizēm tikai nopaukšķ. Amerikāņu vienmēr šauj kā no pistoles.
Stabili vārdu savienojumiŠaut greizi (arī šķībi).
1.1.trans. Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) – par ieroci.
PiemēriŠaut lodes.
  • Šaut lodes.
  • Šaut raķetes.
  • ..viņš.. cēla pie pleca savu automātu. Viņš šāva, liekas, bezgalīgu kārtu..
  • Divi vieglie kuršu kuģi tad ieņēma pretinieku vidū, katrs nosedza savu bortu un, metot šķēpus, šaujot bultas no augstajiem priekšvadņiem, iznīcināja ienaidnieka karavīrus.
  • ..lielgabals šāva šāviņu aiz šāviņa.
  • pārn. Mūža beigās [Voltēra] finansiālie apstākļi pasliktinājās, arī veselība gāja lejup. Bet tas viņu nekavēja šaut gara bultas uz visām pusēm.
1.2.Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
PiemēriŠaut mērķī.
  • Šaut mērķī.
  • Šaut uz pretinieka karavīriem.
  • Stikls nodžinkstēja, lode ieurbās pretējā sienā. Nemitīgi tagad šāva pa durvīm un pa logu.
  • Atis šauj.. papirosu kastītē. Es šauju.. pudeles dibenā.
  • pārn. Austrumnieku sakāmvārds liecina: kas izšaus uz pagātni no pistoles, uz to nākotne šaus ar lielgabalu.
1.3.trans. Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri«Kāpēc lai cilvēks pēkšņi ņemtu rokā šauteni un ietu un šautu nost cilvēku, ko viņš nekad nav redzējis,» tēvs piekrita.
  • «Kāpēc lai cilvēks pēkšņi ņemtu rokā šauteni un ietu un šautu nost cilvēku, ko viņš nekad nav redzējis,» tēvs piekrita.
  • ..viņš šauj tikai pīles un slokas un kādreiz arī viena otra neuzmanīga vārna zaudē dzīvību. Pret stirnu viņam roka nepaceļas.
Stabili vārdu savienojumiŠaut buku (arī bukus).
1.4.intrans.
PiemēriLīdz tam cietuma sētā.. šāva tikai otrdienas un ceturtdienas naktīs un nekad vairāk par divpadsmit reizē.
  • Līdz tam cietuma sētā.. šāva tikai otrdienas un ceturtdienas naktīs un nekad vairāk par divpadsmit reizē.
  • Viņi [kontrrevolucionāri] visu ko dara. Kar, šauj, spīdzina.
  • «Tādi jau ir tie šāvēji. Šauj un nevar nošaut. Viens spārns [putnam] pagalam.»
2.trans. Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
PiemēriŠaut roku kabatā.
  • Šaut roku kabatā.
  • Šaut roku pie cepures.
  • Šaut mēli klāt.
  • Šaut kāju priekšā.
  • Viņš jau te [upē] zina visus caurumus, šauj roku iekšā līdz plecam un gandrīz katru reizi atrod pa vēzītim.
2.1.Strauji virzīt ar lizi (maizi krāsnī). Strauji virzīt (ko cepjamu krāsnī).
PiemēriNu vajadzēja maizi krāsni šaut... Atdūra ar abām rokām lielu mīklas piku un krāva uz lāpstas. Tad.. saglaudīja mīklas kluci par skaistu, garenu kukuli... Kukulis pēc kukuļa nozuda krāsnī.
  • Nu vajadzēja maizi krāsni šaut... Atdūra ar abām rokām lielu mīklas piku un krāva uz lāpstas. Tad.. saglaudīja mīklas kluci par skaistu, garenu kukuli... Kukulis pēc kukuļa nozuda krāsnī.
  • Šo troksni saceļ saimniece, plāceni krāsnī šaudama..
  • Profesors: Ko tu vari pagatavot ātrāk? - Mintauts: Pīli. - Profesors: Tad šauj krāsnī pīli.
2.2.sar. Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
Piemēri..braukām ogas un birdinām skalu groziņos, bet tumšākās un lielākās šaujam mutē.
  • ..braukām ogas un birdinām skalu groziņos, bet tumšākās un lielākās šaujam mutē.
  • Un [ko darīt] ar to asiņaino vīnu? Dzert? Vai devējai šaut acīs?
  • ..nevar zināt, vai.. viņš slavēs Jaunskaldu alu vai arī lādēs un tenkos par to, ka vecā saimniece purva vaivariņus klāt šāvusi..
2.3.Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu. Strauji bultēt ciet vai vajā (durvis, vārtus u. tml.).
PiemēriŠaut bultu durvīm priekšā.
  • Šaut bultu durvīm priekšā.
  • Patlaban saimniece šauj namdurvis vaļā un nāk ar slauceni pirmā ārā.
3.intrans.; sar. Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
Piemēri..tam tīri gribējās savam komiltonim pa ausi šaut. Bet viņš noprata, ka tas velti... bija mācījies arī savaldīties..
  • ..tam tīri gribējās savam komiltonim pa ausi šaut. Bet viņš noprata, ka tas velti... bija mācījies arī savaldīties..
  • Bet cirtumā zirgs.. neiet vairs ne no vietas. Gan šis šauj ar pātagu, gan rausta grožus - nekust!
4.intrans.; sar. Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
Piemēri«Nu tad šaujam uz Ķupuciemu. Sen neesmu pie tēva un mātes bijis.» Mašīna līgani slīd pa asfaltu.
  • «Nu tad šaujam uz Ķupuciemu. Sen neesmu pie tēva un mātes bijis.» Mašīna līgani slīd pa asfaltu.
  • «Apstākļi ir apstākļi, un braukšana ir braukšana. Pēc stundām divām šausim augšā [kalnos]. Lai tikai drusku apžūst ceļš...»
  • «Viņi iet uz lielo mežu.. Kas ir? - Šausim arī mēs līdz!»
5.trans.; savienojumā ar «vaļā», «ārā», «starpā»; sar. Pēkšņi, ātri teikt, sākt runāt.
Piemēri..Lielmanis tūliņ šāva vaļā: «Draugs, es atbraucu pēc tā topinambura, par kuru pirmīt zvanīji.»
  • ..Lielmanis tūliņ šāva vaļā: «Draugs, es atbraucu pēc tā topinambura, par kuru pirmīt zvanīji.»
  • Komandants: Turuma kungs, man liekas, ka jūs jaušat, ko gribu teikt? - Turums: Neesmu vakarējais. Bet šaujiet vien ārā!
  • «Ūja, ūja, lielība!» Skriemeltene šauj starpā.
Stabili vārdu savienojumiŠaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai).
Avoti: 7-2. sējums