svepstēt
svepstēt svepstu, svepsti, svepst, pag. svepstēju; trans.
Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem. Arī neskaidri runāt.
Piemēri«Nav labi, ja [mākslinieka] darbnīca būs blakām dzīvoklim, tas pavisam nebūs labi,» Ints svepst jau gluži nodzertā balsī.
Avoti: 7-2. sējums