izvelt
izvelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvelt mucu no pagraba.
- Izvelt mucu no pagraba.
- Izvelt akmeni uz grāvmalas.
- Viņa izvēlusi no bļodas pēdējo mīklas kluci..
- Šodien tēvs piestiprināja spāru galā ozollapu vainagu un izvēla pagalmā alus muciņu strādniekiem.
- Inga Mūrnieks citu pēc citas izvēla pār laivas malu zivju kastes.
1.1.Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzvelt mucu cauri noliktavai.
- Izvelt mucu cauri noliktavai.
1.2.pārn.; sar. Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
PiemēriNo [sapulces] aizmugures ceļas Andrāns un ilgi nevar sataisīties izvelt pirmo teikumu.
- No [sapulces] aizmugures ceļas Andrāns un ilgi nevar sataisīties izvelt pirmo teikumu.
- ..naktssargs atgriežas atpakaļ Vecrīgā, stāv, galvu noliecis, otra amata brāļa priekšā, beidzot izveļ klusus, rūgtus vārdus: «Ņem, draugs, atpakaļ savu lukturi, grūti man ar tādu gaismu.»
2.Veļot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā formu).
PiemēriIzvelt sniegavīru.
- Izvelt sniegavīru.
- Izvelt no māliem bumbiņas.
3.Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
PiemēriIzvelt vadmalu.
- Izvelt vadmalu.
Avoti: 3. sējums