izvēlīgs
izvēlīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības. Tāds, kas ātri nevar izvēlēties1.
PiemēriMazā Kristīne bija smalka un izvēlīga, noēda kūkas gabaliņam virsu..
1.1.Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
PiemēriLīnis ir izvēlīgs. Ja tārps [pie makšķeres āķa] nav sprigans, nosveicina ar asti un iet meklēt gardāku kumosu.
1.2.Tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos.
PiemēriKlimata un augsnes prasību ziņā ganību airene ir diezgan izvēlīga.
2.Tāds, kas, izvēloties (piemērotu, atbilstošu cilvēku), izvirza īpašas prasības.
PiemēriJā, draugu ziņā es esmu ļoti izvēlīgs.
Avoti: 3. sējums