izvelties
izvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → izvelt1.
PiemēriKartupeļi izveļas no maisa.
1.1.Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriBumba izveļas cauri žogam.
1.2.pārn. Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
Piemēri..mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi, kas drīz vien atkal izvēlās kā dzintara gabals no mākoņu mutuļiem.
1.3.pārn.; sar. Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
PiemēriKura māte nerūpējoties par savu bērnu, un, kad aiz pārāk lielām raizēm izvēloties kāds vārds drusku asāks, tad to nevajagot tūliņ likt uz lieliem svariem.
2.Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
PiemēriNo piesnigušā egļu biezokņa izvēlās tvaika mutulis un pamazām izklīda saltajā gaisā.
2.1.sar. Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
PiemēriAtslēga nokrakstēja, un no kameras koridorā izvēlās.. jūrnieks.
3.parasti divd. formā: izvēlies. Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
PiemēriMājai siena izvēlusies uz āru.
4.trans. Ilgāku laiku, daudz velt.
PiemēriIzvelties visu dienu akmeņus.
Avoti: 3. sējums