Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apvārdot
apvārdot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.etn. Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
PiemēriApvārdot rozi.
2.sar. Pierunāt (kādu). Iestāstīt.
PiemēriMums visām piepalīdzot, viņas vēl ilgi apvārdo Mariju, kamēr beidzot tā piekāpjas un apsolās turpināt saimnieces darbu.
Stabili vārdu savienojumiApvārdot zobus.
Avoti: 1. sējums