nesapratne
nesapratne -es, s.; parasti vsk.
1.Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
PiemēriMeitenes tumšās uzacis tikai nedaudz sakustas, taču tās nav šaubas vai nesapratne, drīzāk gan izbrīns..
2.Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
PiemēriBailes? Var jau būt, ka bija. Drīzāk gan nesapratne - kā strādāt, ja tu, cilvēks, no laukiem nekā nesajēdz.
Avoti: 5. sējums