mētāt
mētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā). Svaidīt.
PiemēriMētāt akmentiņus ūdenī.
- Mētāt akmentiņus ūdenī.
- Mētāt bumbu no vienas rokas otrā.
- No kabīnes izlec pavisam jauns šoferītis un, svilpodams pazīstamu dejas dziesmu, plaukstā mētā sīknaudu.
- Sākumā bumbu mētāja pašu ģimene vien. Pēc tam ievēroja: kāds puisēns it kā gribētu viņiem piebiedroties.
1.1.Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās. Nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
PiemēriMētāt dokumentus pa atvilktnēm.
- Mētāt dokumentus pa atvilktnēm.
1.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
PiemēriDiezgan jau dzīve viņu mētājusi no vienas [darba] vietas uz otru, kaut kur cilvēkam taču jāiesakņojas, lai pavisam nepiemestos dzenājama kustoņa daba.
- Diezgan jau dzīve viņu mētājusi no vienas [darba] vietas uz otru, kaut kur cilvēkam taču jāiesakņojas, lai pavisam nepiemestos dzenājama kustoņa daba.
- Vecais Velns.. varēja gandrīz visu, ko gribēja, un, lai kā liktenis viņu mētāja, viņš arvien kā kaķis krita uz kājām un gāja tālāk pa dzīves raibajiem lielceļiem..
2.parasti 3. pers. Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
PiemēriMašīna zvalstījās tik stipri, ka meiteni mētāja no vienas malas uz otru.
- Mašīna zvalstījās tik stipri, ka meiteni mētāja no vienas malas uz otru.
2.1.intrans.
PiemēriMašīnas pakaļgalā mētā vairāk.
- Mašīnas pakaļgalā mētā vairāk.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
PiemēriCeļa grambās automobili ļoti mētā.
- Ceļa grambās automobili ļoti mētā.
- Spēcīgi viļņi triecas pret kuģu sāniem. Zvejnieku traleris kā ūdenī iemests makšķernieka pludiņš iegrimst ar pakaļgalu ūdenī. Viļņi to mētā no vienas puses uz otru..
- Bieži sāka trakot vētra un uznāca pērkona negaisi. Dienām ilgi kuģus mētāja negantas bangas.
3.Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Vairākkārt radīt (kādas skaņas).
PiemēriZeltīte: Es nezinu, ko es esmu nodarījusi: kādēļ visi sāk tādus vārdus mētāt un mani kaitina?
- Zeltīte: Es nezinu, ko es esmu nodarījusi: kādēļ visi sāk tādus vārdus mētāt un mani kaitina?
- ..viņš nav no tiem trulajiem lamzakiem,.. kuri rīvējas gar stūriem un kā dubļu šļakatas mētā jēlības.
- Nesot atvadas ziemeļu vasarai, meža pļavām un tērcēm, pāri siliem mētājot paskumjus saucienus, aizslīdēja dzērves.
4.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
PiemēriVējš mētā lapas.
- Vējš mētā lapas.
- Strūklaka uz visām pusēm mētā ūdenspilienus.
- Rokas atpin bizes.. un velk plaukstu pāri sacirtotajam klaidam, ilgi gludina ar paštaisītu alumīnija suku. Krēpes sprakst un švirkst, un mētā dzirksteles.
- pārn. Liāna mētā mazus acu zibsnīšus Alekša seja un, cik vērojams, savu aktieri Rīmoni pilnīgi aizmirsusi..
- pārn. Kādēļ, vasara, dzeltenus putekļus mētā - Man no saules aiziet vēl skumjāk kļūst..
4.1.Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) – par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
PiemēriVilcieni pienāk un aiziet, Bet neviens neizkāpj. Tikai spuldzes mētā Savas krāsainās gaismas bumbiņas Tukšajā peronā.
- Vilcieni pienāk un aiziet, Bet neviens neizkāpj. Tikai spuldzes mētā Savas krāsainās gaismas bumbiņas Tukšajā peronā.
4.2.Savienojumā «mētāt ēnas»: vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
Piemēri..es dārzā nostājos zem tuvākām ābelēm, kuru lapotie zari jau vietām bāli apgaismojās un mētāja ņirbošas ēnas pār zāli un stumburiem [stumbriem].
- ..es dārzā nostājos zem tuvākām ābelēm, kuru lapotie zari jau vietām bāli apgaismojās un mētāja ņirbošas ēnas pār zāli un stumburiem [stumbriem].
5.Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
Piemēri«Nekāda priecīgā dzīve jums ar mani nav,» Kaspars skatījās, kā dvīņi, kailās kājeles mētādami, valstās pa guļas vietu.
- «Nekāda priecīgā dzīve jums ar mani nav,» Kaspars skatījās, kā dvīņi, kailās kājeles mētādami, valstās pa guļas vietu.
- Saini ar segu un spilvenu padusē pasituši, viņa smējās, galvu mētādama.
- Sarkanas karpas un resni jūras asari vēl dzīvi slaista spuras un mētā astes.
5.1.Vairākkārt māt (ar rokām).
PiemēriNepacietīgais šoferis jau brauc, un tās trīs sievas no autobusu pieturas skrien viņam pakaļ, rokas mētādamas.
- Nepacietīgais šoferis jau brauc, un tās trīs sievas no autobusu pieturas skrien viņam pakaļ, rokas mētādamas.
6.Apmētāt1.
Piemēri..jautri svilpodams, [zēns] mētā maziem akmentiņiem zvirbuļus..
- ..jautri svilpodams, [zēns] mētā maziem akmentiņiem zvirbuļus..
- Kaķītis gāja, gāja, visu vasaru. Suņi viņu dzenāja, kaķi plēsa, un puikas mētāja ar sprunguļiem un akmeņiem.
7.reti Apmetināt [1].
PiemēriSveilis, Juškana svārkiem pogcaurumus mētādams, neskatījās, bet tomēr redzēja. Redzēja, ka trūkst vēl cukura trauciņa un nažu..
- Sveilis, Juškana svārkiem pogcaurumus mētādams, neskatījās, bet tomēr redzēja. Redzēja, ka trūkst vēl cukura trauciņa un nažu..
Avoti: 5. sējums