apstrādāt
apstrādāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Iedarbojoties (mehāniski, termiski u. tml.), panākt, ka rodas kādas īpašības.
PiemēriApstrādāt rūdu.
1.1.Panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.).
PiemēriApstrādāt audumus.
1.2.Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
PiemēriApstrādāt zivis.
1.3.sar. Tīrīt, izlabot.
PiemēriMirdza ar jauniešiem ņēmās apstrādāt [skolas] logus. Izdauzītos izcēla un attīrīja no stikliem, veselos mazgāja un spodrināja.
1.4.pārn.; sar. Apgrauzt, apknābāt.
PiemēriSuns cītīgi apstrādā dabūto kaulu.
2.Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
PiemēriApstrādāt laukus ar traktoriem.
3.Apkopot, analizēt. Izstrādāt, izveidot.
PiemēriApstrādāt savāktos materiālus.
4.sar. Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
PiemēriHolma tūku fabrikas meistars.. bij sācis ar dūrēm nežēlīgi apstrādāt pavisam vārgu jauneklīti, tāpēc ka tas aizgājis citā darbā, tikai pusmēneša nodevu viņam samaksājis.
4.1.Piemuļķot, apkrāpt. Aplaupīt.
Piemēri..[veikalnieks] viņas [sievas] cienītāju apstrādāja veikaliski uz nebēdu.
4.2.pareti Rupji kritizēt, nopelt, arī noķengāt.
Piemēri«Lielskungs!» viņš [Valboms] iesaucas, ieraudzījis Ābramu, sažņaudzis saujā «Arodnieku». «Šajā ķengu lapā kāds mūs smalki apstrādājis! Jūs esot piekāvis mūrnieku, kas pieprasījis savu algu. Es palaižot nagus vēl biežāk.»
5.sar. Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
PiemēriApstrādāt draugu, lai brauc līdzi.
Avoti: 1. sējums