krekstēt
krekstēt krekstu, kreksti, krekst, pag. krekstēju; intrans.
1.Krekšķēt1.
PiemēriNo iesākuma viņš izlaida tikai dažus darba cēlienus.. Beidzot staigāja, atspiezdamies uz nūjas, visu ziemu krekstēja un slimoja, un pirms aiziešanas uz mūža māju visu pavasari nemaz vairs nerādījās setā.
- No iesākuma viņš izlaida tikai dažus darba cēlienus.. Beidzot staigāja, atspiezdamies uz nūjas, visu ziemu krekstēja un slimoja, un pirms aiziešanas uz mūža māju visu pavasari nemaz vairs nerādījās setā.
- Elš, krekst un spļaudās Mazaisvāliņš vienā gabalā, bet it īpaši rudeņos, kad sarijas kulšanas talku un linu kulstīšanas putekļus.
- ..Kārlis jau vakariņo, bet Lubausis krekstēdams rokas savā bagāžā..
1.1.trans. Čerkstošā balsī runāt (ko).
Piemēri..par Kristu uzrunātais iesmējās sīkiem, labsirdīgiem smiekliem. «Mana kinozvaigzne mājās tā vien krekst: «Krist, grēka gabals, māte karstumos tev tādu vārdu iedevusi...»
- ..par Kristu uzrunātais iesmējās sīkiem, labsirdīgiem smiekliem. «Mana kinozvaigzne mājās tā vien krekst: «Krist, grēka gabals, māte karstumos tev tādu vārdu iedevusi...»
1.2.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
PiemēriViņš runāja arvien tādā krekstošā balstiņā.
- Viņš runāja arvien tādā krekstošā balstiņā.
Avoti: 4. sējums