krekšķēt
krekšķēt krekšķu, krekšķi, krekšķ, pag. krekšķēju
krekšēt krekšu, krekši, krekš, pag. krekšēju; intrans.; retāk
1.Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
PiemēriTurpat zālājā atpūtas krēslā sēdēja slimniece ar spilvenu aiz muguras. Viņa reizēm krekšķēja.
1.1.trans. Čerkstošā balsī runāt (ko).
PiemēriKrekšķēt ko nesaprotamu.
1.2.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
PiemēriBalss no rītiem kā krauklim krekšķot.
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriŅurd, krekšķ, sprauslo, urkšķ, pīkst un žēli brēc - atkarībā no situācijas - parastais ezis.
Avoti: 4. sējums