balss
balss balss, dsk. ģen. balsu, s.
1.Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts). Skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
PiemēriSpēcīga balss.
- Spēcīga balss.
- Balss skan.
- Balss trīc.
- Balss dreb.
- Balss tembrs.
- Balss spēks.
- Balss augstums.
- ..piezvanīju otrreiz. «Jā,» klausulē atskanēja pazīstama, bet neparasti klusa un vāja balss.
- Bāders klepo vienā klepošanā, viņa aizsmakusi balss gandrīz līdzinās riešanai.
- «..palikšu te,» viņš pēkšņi sāka man skaidrot vecīgā, aizlūzušā balsī..
- «Steigšus, tūliņ! Ātro palīdzību ...» balss aizķērās no elpas trūkuma.
- «..nemaz nekliedzu,» šefpavāre taisnojas, lai gan viņas balss ir vairāk nekā skaļa. «Kliedz gan, visi dzird, ka kliedz,» Almai tāpat pacelta balss.
- Un kapu zvans zvanīja, bira smiltis uz šķirsta, un sievietes raudāja balsī.
Stabili vārdu savienojumiBalss aparāts. Balss lokanība. Balss lūzums.
- Balss aparāts — Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- Balss lokanība — Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- Balss lūzums — Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- Balss nesīgums — Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- Balss saites — anat. Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Balss sprauga — Atstarpe starp balss saitēm.
- Lasīt balsī — Lasīt dzirdami.
- Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) — Skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut brēkt).
- Pacelt balsi — Runāt skaļāk nekā parasti.
- Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) — Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- Raudāt balsī — Skaļi raudāt.
- Rupja balss — sar. Zema balss.
- Smalka balss — sar. Augsta balss.
1.1.Toņi, ko veido balss saites.
Piemēri«Labvakar!» Ēvalds nomurmināja tikpat kā bez balss.
- «Labvakar!» Ēvalds nomurmināja tikpat kā bez balss.
- Viena no savdabīgākajām latviešu valodas fonētiskajām parādībām ir zilbes intonācija, kas ir vārda garās zilbes īpatnēja izruna jeb balss modulējums zināmās augstuma vai skaļuma pakāpēs.
1.2.Runas skanējums, kurā izpaužas runātāja psihiskais stāvoklis. Arī intonācija.
PiemēriPriecīga balss.
- Priecīga balss.
- Skumja balss.
- Dusmīga balss.
- Mierīga balss.
- Satraukta balss.
- Vienaldzīgā balss.
- «..kāpēc tu šodien beidzot tomēr runā?» Aina jautā līdzsvarotā balsī, kas bezgala kontrastē ar Ievas satraukumu.
- Parasti viņš runāja noteikti.., bet nu viņa balss skanēja nedroši un izklaidīgi.
- Kaut kas neīsts ir viņa balsī, un tas manai sirdij liek sažņaugties.
1.3.pārn. Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
Piemēri«..ko, pēdējo reizi apskatāt Daugavu?» kāda balss ierunājās aiz muguras. Tas bija Gregors.
- «..ko, pēdējo reizi apskatāt Daugavu?» kāda balss ierunājās aiz muguras. Tas bija Gregors.
- «Nu, ko jums [bērniem] patiktu redzēt... piedzīvot... visiem kopā.» - «Kino,» saka viena balss. Bet citi apsauc..
1.4.pārn. Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
PiemēriZemes balss.
- Zemes balss.
- Nebūs veltīgs saules nākums - Sauc uz dzīvi saules balss.
Stabili vārdu savienojumiAsiņu balss. Sirds balss.
- Asiņu balss — Kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- Sirds balss — Sirdsapziņa.
2.mūz. Vokālās mākslas materiāls. Skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
PiemēriAugsta balss.
- Augsta balss.
- Zema balss.
- Dziedātāja balss.
- Balss diapazons.
- Pēcpusdienā tika norunāta balss mēģināšana pie profesora.
- Artūram nebija balss, un līdzi dziedāt viņš neprata.
Stabili vārdu savienojumiBalss nostādīšana.
- Balss nostādīšana — Vokālo dotību izkopšana.
2.1.Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
PiemēriAugšējā balss.
- Augšējā balss.
- Patstāvīga balss.
- Balsu kustība.
- Balsu attīstība.
2.2.Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
PiemēriOrķestra balsis.
- Orķestra balsis.
3.Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
PiemēriPutnu balsis.
- Putnu balsis.
- Lakstīgalas balss.
- Strazda balss.
- ..mežos dzirdamas dzegužu balsis, dižraibā dzeņa īsais, spalgais sauciens..
- Sauszemes ķauķi iepriecina ar bagātīgām un tīrskanīgām dziesmām, turpretim ūdeņu apdzīvotāju balsis ir gan skaļas, taču izcili «nemuzikālas» - sastāv no ķērkstošām un tarkšķošām skaņām.
- ..sīlis atdarina lielāko plēsīgo putnu - klijānu, vistu vanagu, ērgļu un arī pūču balsis.
4.Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
PiemēriVēja balss.
- Vēja balss.
- Katram darbgaldam sava balss. Smagi elš divas lielās mašīnēveles.. Sīciņi, jautri dzied nelielā virpa..
- ..Ventspils runā ar Edgaru Vasnieku lokomotīvju un kuģu, un mašīnu balsīm..
- ..Un cauri dienām un naktīm nerimstot vijas Zāģu griezīgā balss.
5.Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
PiemēriTautas balss.
- Tautas balss.
- Kritikas balss.
- Sabiedrības balss.
- Ļeņins mācīja partiju jūtīgi uzklausīt tautas masu balsi..
- ..izskanējušas balsis pret provinciālismu literatūrā un mākslā.
5.1.Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
PiemēriMilzīgais [Āfrikas] kontinents, kam bija atņemta sava balss, tagad sāk runāt brīvu un atklātu valodu.
- Milzīgais [Āfrikas] kontinents, kam bija atņemta sava balss, tagad sāk runāt brīvu un atklātu valodu.
5.2.Izpausme, ko parasti rada psihiski stāvokļi.
PiemēriCilvēcības balss.
- Cilvēcības balss.
- Naida balss.
- «..dzirdu kaila izmisuma balsi - Kā cilvēks runā pats pie sava kapa..»
- Šo gleznu - spēka un dinamikas pilnu ostas ainu - Gaigala pazina labi... «..būs mana pienākuma balss,» viņš sacīja.
6.Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās. Skaitīšanas vienība vēlēšanās.
PiemēriTāpēc arī vēlēt eju, Eju savu balsi dot..
- Tāpēc arī vēlēt eju, Eju savu balsi dot..
Stabili vārdu savienojumi(At)dot (savu) balsi. Nodot (savu) balsi.
- (At)dot (savu) balsi — sar. Balsot.
- Nodot (savu) balsi — Balsot.
6.1.Tiesība piedalīties kāda jautājuma kolektīvā izšķiršanā.
Stabili vārdu savienojumiLēmēja balss. Padomdevēja balss.
- Lēmēja balss — Tiesība piedalīties jautājuma izšķiršanā.
- Padomdevēja balss — Tiesība piedalīties jautājuma apspriešanā, bet ne izšķiršanā.
6.2.Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
PiemēriIzšķirt jautājumu ar balsu vairākumu.
- Izšķirt jautājumu ar balsu vairākumu.
- Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu..
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais balsu vairākums.
- Absolūtais balsu vairākums — Vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
Stabili vārdu savienojumiAizkapa balss. Balss (arī valoda) aizkrīt.
- Aizkapa balss — Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
- Balss (arī valoda) aizkrīt — Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
Avoti: 2. sējums