balsts
balsts -a, v.
1.Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
PiemēriJumta balsti.
1.1.Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
PiemēriNostiprināt sienu ar balstiem.
Stabili vārdu savienojumiBalsta sakne.
1.2.Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā vai atbalstīties. Atbalsts.
PiemēriAndris uzmanīgi izrāpās pa logu un, turoties rokām pie palodzes, meklēja kājām balstu. Beidzot tas bija atrasts. Bet, tikko viņš atlaida rokas, pamats izslīdēja zem pēdām, un kājas.. vilka visu ķermeni lejup.
2.Teorētiskais, ideoloģiskais, morālais u. tml. pamats.
PiemēriCīņā mums spēks un balsts, Nāk mūsu nākotnes valsts.
2.1.Palīdzība (piemēram, morāla, materiāla).
PiemēriMāra [Lauskim]: Tu neesi ļauns, tikai stipru balstu tev vajadzīgs.
2.2.Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
Piemēri..uzskatīdama tēvu, viņa bija satrūkusies, pirmo reizi ieraudzīdama, kā viņš nosirmojis, izdilis un nobālis. Viņš vairs nevar būt balsts ģimenei, viņam pašam vajadzīgs atspaids.
3.fizk. Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
PiemēriBalsts uz rokām.
Avoti: 2. sējums