Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
baltgalvis
baltgalvis -vja, v.
baltgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
PiemēriBaltgalvis puisis.
1.1.Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
PiemēriCielava, baltgalve.
Avoti: 2. sējums