iesmieties
iesmieties -smejos, -smejies, -smejas, pag. -smējos; refl.
1.Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
PiemēriJautri iesmieties.
- Jautri iesmieties.
- Sirsnīgi iesmieties.
- Īsi iesmieties.
- Klusi iesmieties.
- Un Baumanis ar māti labsirdīgi iesmējās. Arī es sapratu smieklu iemeslu, tādēļ jo skaļi smējos līdzi.
- Viņa paskatījās, redzēja puiša acīs drūmu nopietnību un pēkšņi iesmejas. Skaļi, viegli un pārgalvīgi.
- Meitas turpat čivinājās, lāgu lāgiem iesmiedamās.
- pārn. Sadur galvas kopā, sačukstas.. Laikam pazīst, ..Jānim sirds iesmejas lepnā tīksmē.
1.1.trans.
Piemēri..Tenis.. iesmējās drūmus karātavnieka smieklus.
- ..Tenis.. iesmējās drūmus karātavnieka smieklus.
- Kāds iesmējās sīkus smiekliņus.
1.2.Smejoties ierunāties.
Piemēri«Muļķītis tāds!» sieviete ne visai dabiski iesmejas. «No kā tad tu baidies?»
- «Muļķītis tāds!» sieviete ne visai dabiski iesmejas. «No kā tad tu baidies?»
- «Kur tad priekšniecība pazudusi?» iesmējos un aiz citu pleciem mēģināju saskatīt Daiņa.. smaidu.
Avoti: 3. sējums