iesms
iesms -a, v.
Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
PiemēriDrāzt iesmu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras. Garā iesma drāzējs.
Avoti: 3. sējums