iesms
iesms -a, v.
Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
PiemēriDrāzt iesmu.
- Drāzt iesmu.
- ..gaļas gabaliņus uzdur uz metāla iesma cieši citu pie cita, liek uz kvēlošām oglēm vai uz pannas sakarsētos taukos un grozot cep..
- Nometnē paliek tikai dežurante un ugunskūrējs, kas čurkstina uz iesma desiņas.
- Virpulis vispirms nošķaudījās dūmos.. Un ar sausu egles zariņa iesmu pabikstīja katlā - sāk, vai neduras jau un nevar ēst.
- Nedrāz iesmu, kamēr putns vēl kokā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras. Garā iesma drāzējs.
- (Ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras idioma — 1. Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.2. Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- Garā iesma drāzējs idioma — sar. Šalca par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- Kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts idioma — 1.sar. Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.2. Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
Avoti: 3. sējums