Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesnains
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kam ir iesnas.
PiemēriIesnains bērns.
1.1.Ar iesnu pazīmēm.
PiemēriKo tad viņš kā pagasta ārsts bija sasniedzis savā mūžā?.. dakterēdams ar sarūsējušām naglām pārdurtas kājas, gripu un iesnainus degunus, - viņš vilka savu nožēlojamo, garlaicīgo dzīvi..
Avoti: