pievārdot
pievārdot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Pierunāt (kādu).
PiemēriIlga ir braša meitene, ka viņa tā sadomājusi [izbraukumu]. «Es jau ne, vecmāmiņa,» Ilga paškritiski paskaidro. «..Viņa pievārdoja.»
2.Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
PiemēriErnas vārdi dīvainā kārtā sākuši piepildīties. Armands pielipis kā pievārdots.
Avoti: 6-2. sējums