manējais
manējais s. -ā; pieder. vietn.
1.adj. nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt runātājam. Mans.
PiemēriVēlāk, atraisījis somu, sapratu, ka tā nav manējā.
2.lietv. nozīmē Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
Piemēri«Nebūtu manējā aizskrējusi uz laukiem, šovakar mēs Jauno gadu sagaidītu ne tā, kā toreiz angļos - ar žēliem meldiņiem un pestīšanas armijas smalkmaizītēm...» [Saka vīrs.]
2.1.Runātāja biedrs, kolektīva loceklis.
Piemēri..brigadieris aprāva sakāmo, paskatījās uz ceļu un iesaucās: «A, manējie!»
Avoti: 5. sējums