Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
manekens
manekens -a, v.
manekene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.v. Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
PiemēriTērpu konstruēšanas un modelēšanas darbs ir telpiski plastisks uzdevums, un to veic uz manekena.., vēlāk pielaikojot cilvēka augumam.
  • Tērpu konstruēšanas un modelēšanas darbs ir telpiski plastisks uzdevums, un to veic uz manekena.., vēlāk pielaikojot cilvēka augumam.
  • «Jūsu Zaiga man atgādina, lūk, šo skatlogu manekenu - skaistu, bet nedzīvu, bez sirds.»
  • sal. Nekad Caune nebij varējis ciest krāsotas sievietes.. Caunem tās šķita kā manekeni, kas derīgi veikalu logu pušķošanai.
2.Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
PiemēriVeikala vadītāja.. vaicāja, vai es negribētu.. nākt par manekenu viņas rīkotajā modes skatē. Man esot labs augums, grācija..
  • Veikala vadītāja.. vaicāja, vai es negribētu.. nākt par manekenu viņas rīkotajā modes skatē. Man esot labs augums, grācija..
  • Par manekeni BModeļu namā Baiba sāka strādāt drīz pēc vidusskolas beigšanas..
Avoti: 5. sējums