pielauzt
pielauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriCits salauzis pazares, cits atnesis slaidas atvases, vēl kāds prāvus zaru žuburus. Velti būtu taujāt, kur tad visa šī bagātība gūta?.. Tepat piepilsētas zaļajā zonā pazagšus pielauzta.
- Cits salauzis pazares, cits atnesis slaidas atvases, vēl kāds prāvus zaru žuburus. Velti būtu taujāt, kur tad visa šī bagātība gūta?.. Tepat piepilsētas zaļajā zonā pazagšus pielauzta.
- Muļķītis pielauzis uz ātru roku sēnes, kādas gadījušās, un gājis uz māju.
1.1.Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
PiemēriPielauzt grozu ar atvasēm.
- Pielauzt grozu ar atvasēm.
2.Laužot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriNudien, māte par tiem [jumstiņiem] būtu priecīga. Es salasu jau atlauztos, pielaužu klāt jaunus, līdz sanāk pilns klēpis, un nesu mātei.
- Nudien, māte par tiem [jumstiņiem] būtu priecīga. Es salasu jau atlauztos, pielaužu klāt jaunus, līdz sanāk pilns klēpis, un nesu mātei.
3.sar. Pierunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
Piemēri«Harij... bet, ja tava māte tā negrib... mēs varētu dzīvot pie manis. Es zinu... es savējos pielauztu.»
- «Harij... bet, ja tava māte tā negrib... mēs varētu dzīvot pie manis. Es zinu... es savējos pielauztu.»
- Viens meitēns no vietējās komitejas - atbildīgā par pašdarbību - bija pielauzis Alfu spēlēt mandolīnu orķestrī.
Avoti: 6-2. sējums