runātkāre
runātkāre -es, s.; parasti vsk.
Kāre runāt.
PiemēriTija ir izbijusī direktora sekretāre, mazs, tukls, ņiprs sievišķis ar nevaldāmu runātkāri.
- Tija ir izbijusī direktora sekretāre, mazs, tukls, ņiprs sievišķis ar nevaldāmu runātkāri.
- ..šīs runātkāres dēļ Henriks izpļāpājis vienu otru zēnu noslēpumu, kur nenākas..
Avoti: 6-2. sējums