Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koris
koris -ra, v.
1.Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
PiemēriVīru koris.
Stabili vārdu savienojumiJaukts koris. Kora diriģents. Kora dziedāšana.
1.1.lok.: korī, apst. nozīmē; pārn. Vienlaipīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
PiemēriPamazām cīņa iedegas, un tai palīdz arvien noteiktāk korī skandētais «sarauj», kas nāk no kolonistu rindām.
2.Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
PiemēriKoris var būt ne tikai patstāvīga kompozīcija, bet arī liela, vokāli instrumentāla žanra sastāvdaļa.
3.vēst. Sengrieķu traģēdijā un komēdijā — izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
4.Lukta.
PiemēriĒrģeļu kori ziņkārīgu acu vidū stāv kāda jauna sieviete.
Avoti: 4. sējums