lukta
lukta -as, s.
1.Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
PiemēriĒrģeļu lukta.
- Ērģeļu lukta.
- Lukta dziedātājiem.
- Bankins sēdēja pie ērģelēm, luktā virs durvīm, bārdu paslējis, dusmīgām pasarkanām acīm skatījās baznīcēniem pāri.
- Dzejnieks kopā ar Kaudzītes Reini uzkāpj luktā - no turienes visa baznīca kā uz delnas.
- Līdz šim laikam ir saglabājusies 1646. gadā darinātā muzikantu luktā Rīgas Lielās ģildes namā.., no kurienes svinību un mielasta laikā atskaņoja mūziku.
2.apv. Lakta [2].
PiemēriIzstaigājušās pa dārzu, vakarā vistas pašas salasās vecajā mājiņā, staipa kaklus un salaižas luktā.
- Izstaigājušās pa dārzu, vakarā vistas pašas salasās vecajā mājiņā, staipa kaklus un salaižas luktā.
Avoti: 4. sējums