Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lūlot
lūlot -oju, -o, -o, pag. -oju
lulot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlināt (1).
PiemēriLulo cītaras un dūdas, Pilnas salda, jauka māna.
1.1.trans. Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriLūlot stabuli.
1.2.intrans.
PiemēriŠis [ganiņš], iztaisījis garu, garu tāšu tauri, ņemas lūlot un dūdot.
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlināt (2).
PiemēriAugstu gaisā lūloja meža zosis.
Avoti: 4. sējums