luminiscēt
luminiscēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; fiz.
Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
PiemēriDažādās pasaku lugās neparastu efektu iegūšanai dažreiz lieto luminiscējošo grimu, kas parastā apgaismojumā nav redzams, bet sāk mirdzēt dažādās krāsās tikai speciālā apgaismojumā.
- Dažādās pasaku lugās neparastu efektu iegūšanai dažreiz lieto luminiscējošo grimu, kas parastā apgaismojumā nav redzams, bet sāk mirdzēt dažādās krāsās tikai speciālā apgaismojumā.
- Apgaismojiet kristālu ar parasto spuldzi - tas sāks luminiscēt.
- Apgūstot bioloģisko luminiscējošo vielu sintēzi, cilvēks iegūs savā rīcībā efektīvākas apgaismošanas ierīces.
Avoti: 4. sējums