lukta
lukta -as, s.
1.Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
PiemēriĒrģeļu lukta.
2.apv. Lakta [2].
PiemēriIzstaigājušās pa dārzu, vakarā vistas pašas salasās vecajā mājiņā, staipa kaklus un salaižas luktā.
Avoti: 4. sējums