lūlināt
lūlināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
lulināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlot (1).
PiemēriManai savādai, astrālai dzirdei Visi soļi, ko trotuārs nes, Skanēs pāri vēl krūtīm un sirdij, Maigi lulinot kā stabules.
1.1.trans. Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriPuspuiša gados, svētdienās ganos iedams, Jēkabs bija lūlinājis vītola stabuli..
2.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem). Lūlot (2).
Piemēri«Sveicināti, sveicināti, gulbji! Jūs atvadoties lūlināt gluži tā kā reiz mana stabule...»
Avoti: 4. sējums