runātnieks
runātnieks -a, v.
runātniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Runātājs.
Piemēri«Neko vārdos, žestos tādu, kas varētu slimnieku nervozēt. Un runātniecei jābūt jums pašai. Lai slimais nepārpūlas..»
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi