aizrūkties
aizrūkties -rūcos, -rūcies, -rūcas, pag. -rūcos; refl.
1.Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. biežāk Ierūkties.
PiemēriLācis nikni aizrūcās.
1.1.pārn.; sar. Īgni, nelaipni ierunāties.
PiemēriKad viņš [vecais saimnieks] no sava kambara izbāza galvu pa durvīm saimes istabā un kaut ko aizrūcās, tad tūliņ noklusa visas valodas; pat visnebēdīgākie puiši itin kā pie malas rāvās...
Avoti: 1. sējums