Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dūkt
dūkt dūcu, dūc, dūc, pag. dūcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
Piemēri..bija nākušas bitītes, meklējušas pa ziediņiem medu. Dūkušas un aizlaidušās.
  • ..bija nākušas bitītes, meklējušas pa ziediņiem medu. Dūkušas un aizlaidušās.
  • Kamene, dusmīgi dūkdama, apložņāja vēlīnā baltā dāboliņa galvas.
  • Braucējs sēdēja uz celma, muguru pagriezis, pīpoja un uzskatīja zirgus, kuri spārdījās: mušas, odi un dunduri dūca un rūca ap tiem.
2.parasti 3. pers. Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriTīrumā dūc kombains.
  • Tīrumā dūc kombains.
  • Vējā dūc telefona vadi.
  • Cehā dūc.
  • Ežu kalnā jau dūc kuļmašīna, un rudzu vezumi pielīgo tai no visām pusēm.
  • Motors viegli drebinājās, dziedoši dūca sīkākie mehānismi.
  • Dzirnas dūca, ūdens stabulēja, un kaķīša meitiņas dancoja ar jauniem kaimiņiem.
  • Darbnīcā klaudz āmuri, dzied zāģi, dūc virpas..
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
PiemēriDobji dūkdama, smagā automašīna atmuguriski izbrauc pa lielajiem vārtiem atpakaļ uz ielas.
  • Dobji dūkdama, smagā automašīna atmuguriski izbrauc pa lielajiem vārtiem atpakaļ uz ielas.
  • Pa ielu, klusi dūkdami, slīdēja taksometri..
  • Kā milzīga sudraba bite gaisā dūca lidmašīna.
3.parasti 3. pers. Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
PiemēriVar zibens spert, Var pērkons dūkt, Mēs neļimsim ceļos: Lai žēlo, lūgt.
  • Var zibens spert, Var pērkons dūkt, Mēs neļimsim ceļos: Lai žēlo, lūgt.
  • Asās vēja brāzmas dzina uz piekrasti lielas ūdens masas. Jūra sāka dūkt un mutuļot kā neaptverams ūdenskritums.
  • Citādi dziļš klusums, tikai tumši var dzirdēt, kā tālumā dūc dzirnavu upe. Tur ūdens, balti putodams, gāžas pār Slūžām.
4.Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem). Rūkt.
PiemēriUpīšu Mārtiņš skaidienā mēģināja dūkt, lai gan balss viņam nepavisam nebij un nevienu meldiju viņš nevarēja noturēt.
  • Upīšu Mārtiņš skaidienā mēģināja dūkt, lai gan balss viņam nepavisam nebij un nevienu meldiju viņš nevarēja noturēt.
  • Dziedāšana nepavisam nevedas. Jau no pirmajiem toņiem manāms, ka sākums paņemts par daudz augstu, un tā nav mazā nelaime. Sievas gan spiedz atņemdamās, bet līdz pašām augstākajām vietām tomēr netiek, tādēļ tajās pātarnieks paliek viens, ja neskaita Ziediņu, kas dūc oktāvu zemāk.
4.1.trans.
Piemēri..radio atskaņo spāniešu dziesmas. Dažas meldijas man ir pazīstamas, un es tās klusi dūcu līdzi.
  • ..radio atskaņo spāniešu dziesmas. Dažas meldijas man ir pazīstamas, un es tās klusi dūcu līdzi.
  • Uzskaitvedis - tas atkal dūc vienu un to pašu motīvu par Dņepru un dzērvēm, jo šī dziesma viņam jau ilgāku laiku nedod miera.
4.2.pārn. Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
PiemēriEzera dienvidu krastā, niedrēs paslēpies, dūca dumpis. Viņa dobjā dziesma bija mazliet baiga.
  • Ezera dienvidu krastā, niedrēs paslēpies, dūca dumpis. Viņa dobjā dziesma bija mazliet baiga.
4.3.Neskaidri runāt, murmināt.
Piemēri..Tāle mēģināja lasīt, gan vairāk degunā dūkdama, tomēr lasīja - dažu vārdu pat te kaktā pie durvīm varēja saprast.
  • ..Tāle mēģināja lasīt, gan vairāk degunā dūkdama, tomēr lasīja - dažu vārdu pat te kaktā pie durvīm varēja saprast.
4.4.trans.
PiemēriDarbojas [meitenīte] ar savu lelli un gultā sabērtiem brūniem un baltiem akmentiņiem. Viņa ko svarīgu dūca zem sevis un, likās, maz klausījās, ko māte atkārtoti stāstīja.
  • Darbojas [meitenīte] ar savu lelli un gultā sabērtiem brūniem un baltiem akmentiņiem. Viņa ko svarīgu dūca zem sevis un, likās, maz klausījās, ko māte atkārtoti stāstīja.
4.5.Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
PiemēriPūlis pamazām sāk kustēties un dūkt. Ko katrs saka, nevar sadzirdēt aiz drūzmēšanās un daudzām reizē runājošām balsīm.
  • Pūlis pamazām sāk kustēties un dūkt. Ko katrs saka, nevar sadzirdēt aiz drūzmēšanās un daudzām reizē runājošām balsīm.
  • Ļaužu bija sapulcējies milzums .... Dūca un rūca pa malu malām.
5.parasti 3. pers. Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
PiemēriKontrabasi dūc.
  • Kontrabasi dūc.
  • Bungas dobji dūc.
  • Atkal sāka dūkt orķestris. Tagad tā klusi, mīlīgi. Skaņas nāca maigas, vilinošas.
  • Paklusu dūc koka instrumentu balsis un pa vijoļu sīkām kāpnītēm kāpj atkal augšup.
5.1.trans. Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
PiemēriĒrģeles.. dūca prelūdiju..
  • Ērģeles.. dūca prelūdiju..
  • Klau, ērģeles dūc kaut ko ļoti senu..
  • Zvani dūc, ka sen tu mana, Tikai nespēj atzīt mani.
6.parasti 3. pers. Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriDienas vidū klusi un monotoni dūca Maskava.
  • Dienas vidū klusi un monotoni dūca Maskava.
6.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
PiemēriGaiss skan un dūc no spārnotiem pulkiem.
  • Gaiss skan un dūc no spārnotiem pulkiem.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc).
Avoti: 2. sējums