Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dulburēt
dulburēt -ēju, -ē, -ē; pag. -ēju; intrans.; sar.; niev.
Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas. Arī trokšņot.
PiemēriNesakarīgi dulburēt.
Avoti: 2. sējums