Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dulburīgs
dulburīgs -ais; s. -a, -ā
dulburīgi apt.; sar.; niev.
Tāds, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
PiemēriNesavaldīgs un dulburīgs kā allaž dusmās Stāks bruka tam [Gunāram Sarmām] virsū.
Avoti: 2. sējums