Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dūlājs
dūlājs -a, v.; apv.
Dūmeklis.
PiemēriVecais Dambrāna tēvs tūdaļ piesteidzas ar lielu koka karoti, liepas kriju grozu un dūlāju. Apdūmo bites un lēnām rauš tās ar karoti grozā.
Avoti: 2. sējums